1. Ir gruuti eest bez galda piederumiem.
2. Ir gruuti apkaarteejiem kautko paveestiit bez vaardiem.
3. Ir gruuti kautko panaakt bez darbiem…

Izlasot shos 3 punktus ir pilniigi skaidrs, ka taas ir pashsaprotamas lietas, kuras, galvenokaart, lielaakaa dalja cilveeku saprot. Ja cilveeki to neieveero, vinji nenonaak pie pozitiiva rezultaata. Ja ES eedishu zupu ar dakshu, tad galvenaa taas sastaavdalja iztecees caur spraugaam un es pie taas netikshu. Taapeec, manupraat, savaa zinjaa sho atzinumu var saliidzinaat ar manu 4. punktu ”…un ir gruuti dziivot laimiigi bez taa, kas tev liek justies laimiigam!”. Es netikshu pie laimes, ja nepareizi meegjinaashu to ieguut!!! Taapeec cilveekiem vajadzeetu pieliidzinaat LAIMES ieguushanu ar ZUPAS (pilnaa sastaavaa) nogaadaashanu liidz mutei, jo lai to izdariitu ir PAREIZI jaameegjina to ieguut, bet jaatceraas 3 lietas. 1. Zupa jaaeed ir ar karoti! 2. - Katrs cilveeks var pats izveeleeties kaa tureet sho karoti. 3. - Neiesaku gaidiit liidz briidim, kad zupa buus atdzisusi! Ir jaanotic tam, ka tu zini pareizo celju, ir jaanotic saviem speekiem un jaatiecas peec taa ko veelies! Neljauj savai laimei ”izteceet caur spraugaam”!!!! Ja tu esi uztveeris shii raksta moraali, tad man ir prieks, jo es nezinu vai esmu pats to uztveeris

Shis raksts buus jaaraksta bez garumziimeem, jo pirms paaris dienaam paarinstaleeju datoru un esmu bez puses draiveru un veel visaadu siikumu, kuri ir vajadziigi. Sen neesmu sheit bijis, bet shonakt manii modaas neliela iedvesma un dusmas. Visu dienu noguleeju, pamodos peec devinjiem, uzliku kartupeljus ar galju uz shkjiivja, iemetu mikrenee un pieseedos pie datora, kur uzreiz uzgaaju #RigaPar reportaazhu par Marihuaanu. Tad, eedot, uzgaaju video ar shaadu aprakstu: ” 2010. gada 22. septembrī ¼ Satori grāmatnīcā tikās biedrības “Nezāle” valdes priekšsēdētājs Uģis Reķis (Pēdējā partija) un narkologs Jānis Strazdiņš (ZZS), lai debatētu par marihuānas legalizēšanu. Diskusiju vadīs žurnālists un publicists Juris Kaža.

Sarunā izmantotos argumentus aicināts izvērtēt katrs pats. Saruna ilga stundu, noklausiijos visu no saakuma liidz beigaam, uzliku fonaa un klausiijos. Diezgan interesants gabals, kur 3 gudri cilveeki, katrs ar savu viedokli, spriezh par marihuaanas ietekmi un legalizaacijas jautaajumiem. Negribu tajaa iipashi iegrimt, bet viss vakars pagaaja marihuaanas noskanjaas un es tieshaam aizdomaajos par to, ka Latvija, kopumaa, tam iespeejams nav gatava. Bet tomeer, kaapeec, uzkuupinot ar draugiem, es esmu noziedzinieks? Es nenodaru nekaadu ljaunumu apkaarteejiem, bet tomeer tas skaitaas kaa noziegums un par to draud neslikts ”sroks”. Nav jau protams taa, ka tas ir augstaakaa labuma labums un nenodara pilniigi nekaadu ljaunumu vai neatstaaj peedas, bet vaitad alkaholam arii nav negatiivaas ieziimes? Peec taa lietoshanas cilveeki kljuust agresiivi, ”drosmiigi”, varoniigi un izraada savu vareniibu pret apkaarteejiem, kas biezhi beidzas ar ”hulji bljoda netiira” scenaariju. Nabagu izmeta no skolas un kojaam par atrashanos kojaas alkahola reibumaa. Bet katrs pats izlemj, lietot to vai nee, taapat peec idejas vajadzeetu buut ar marihuaanu, kas, manupraat, nav pieliidzinaama ”stiprajaam narkotikaam”. Taads ir daudzu cilveeku priekshstats - viss, kas ir nelegaals, tas ir vienliidziigi kaitiigs, jo taas tachu ir narkotikas un to lietotaaji vienmeer saak ar marihuaanu. Tomeer kaa ir ar tiem, kas piipee jau ilgu laiku un vinjiem nekad nepienaaks taads briidis, kad varees teikt ”man marihuaana ir par vaaju, es veelos pameegjinaat ko stipraaku” ? Katrs ziimee celju sev, vienmeer buus cilveeki, kas degradeesies un izniicinaas sevi vai nu deelj alkahola, vai narkotikaam. Par to var diskuteet ljoti daudz, tieshi runaajot par legalizaaciju tam ir gan pozitiivas ieziimes, gan arii negatiivas. Nobeigt vareetu ar to, ka man saap acis, riitdien ir jaaiet uz skolu un jaaiet uztaisiit teeja. Miers!

                        

Dzīvoja reiz divi draugi. Viņiem bija kopīgas intereses. Pēc 2 gadu draudzības, pēc sena drauga ieteikuma, viens no viņiem sāka aizrauties ar pokeru. Itkā jau kāršu spēle vien ir, bet jo biežāk viņš to spēlēja, jo vairāk tā viņu aizrāva. Otrs draugs teica, ka viņam tas nav vajadzīgs un viņš ir dzirdējis, ka tas var aizraut un aiziet pārāk tālu. Viņš turpināja dzīvot tīru dzīvi, labi mācījās, pabeidza skolu ar izcilību, bija labās attiecības ar ģimeni un viņam bija nopietni plāni un sapņi uz nāktoni, pēc kuriem viņš tiecās. Viņš brīdināja savu draugu, ka pokera spēlēšana ar laiku viņu var novest pie azartspēlēm, automātiem, kas liktu viņam daudz ko zaudēt, ne tikai mantiskā ziņā. Viņš tikai pasmējās un ieracies savā pašpārliecinātībā pārliecinoši teica, ka nē, ar viņu tas nekad nenotiks un viņš ir pilnīgi un galīgi pret visu, kas ir nopietnāks par pokeru. Taču ar laiku viņam parādījās draugi, kas arī bija sākuši aizrauties ar pokeru, bet tas priekš viņiem bija palicis pārāk garlaicīgs un viņi sāka spēlēt spēļu automātus. Viņu tas pat neaizrāva, viņam likās, ka tas nav vajadzīgs un kad draugi viņu sauca līdz uz spēļu zāli, viņš atteicās. Bet reiz, kad viņam piektdienā bija paredzēts pokera turnīrs un pēdējā brīdi to atcēla, viņš izdomāja aiziet ar savējiem uz automātiem. Pamēģināja un pat nemanīja, ka tas viņu sāka aizraut. Viņam tas vienkārši iepatīkās. Sākumā tikai nedēļas nogalēs, kad bija brīvs laiks, bet kad tā jau nepavisam nebija viena no pirmajām reizēm, tas sākās jau nedēļas vidū. Pat vairākas dienas pēc kārtas. Tomēr atceraties, ka stāsts sākās ar to, ka bija 2 draugi. Otrs aiz bailēm, ka tas var izraisīt atkarību, nesāka un dzīvo laimīgs, ar meiteni, ar labiem panākumiem mācībās un noskatās uz savu draugu, ar kuru viņam reiz bija kopīgas intereses, bet tagad ar skumjām acīm redz to, ka viņa ”draugs” redz tikai automātus. Neviens, izņemot Tevi, nav atbildīgs par Tavu laimi.

Sen neesmu šeit neko rakstījis.. Pat nezinu ko jums jaunu pastāstīt… Biju aizbraucis uz brīvdienām uz laukiem, sen jau gribēju… Nesalīdzināsi ar Rīgas piedirsto, smirdīgo un stulbu cilvēku pilno centru. Tur viss ir savādāk, nekāda satiksme, nekāda cilvēku drūzmēšanās un neapmierinātība, ir reāli miers. Bet tāpat bija pāris pidarasi, kas pienāk un striļī cigaretes, bljea. Pat laukos nevar tikt vaļā no tādiem. Satiku sen nesatiktus cilvēkus, tiešām sen, vairākus gadus… Bet bija prieks, jo blje nebiju tur bijis vismaz 2 gadus un tā. Satiku mazo, pie kuras jau sen biju solījies aizbraukt, satiku jaunus cilvēkus un atpūtos no Rīgas smirdīgā gaisa, tikai žēl, ka tikai uz pāris dienām sanāca tur pabūt, šodien viens krāns lido prom uz Īriju un hujzin, kad atkal lidos pie manis ciemos. Bet gaidat drīzumā atkal kādu stulbu rakstu no manas puses, tagad jāiet pagulēt.

nu šodiena bija vispār pizģets, es reāli skrēju pēc saldējuma uz maximu, nu phuj, skrēju, skrēju, bet es skrēju tāpēc, ka man, lai aizskrietu bija 6 minūtes. bļeģ sapratu, ka jāsāk ēst dārzeņi, jābeidz pīpēt un jāsak skriet, jo jau pusceļā es locījos kā nolocīts loks. bet paspēju, dabūju saldējumu un gāju mājās hujārīt ar ķīseli. reāli man prieks par sevi, es lepojos ar savām spējām un apņēmību. šodien kliboju pa visu pilsētu ar savām gaļainajām kājām, tākā apdirsies staigāju, bet tad, kad bija jāspēlē basītis, tad bljegj atdzimu un lēkāju kā zilonis. labs ne? ziloņi nelēkā, cilvēk. šodien ieņēmu ikdienas vitamīnu devu, nu nejau tādu vitamīnu, blje, T, H un C, nostiprina kuņģi, lai tas var uzņemt vairāk ēdienu un samazina cilvēka veiktspēju, kas noved pie bezspēka, kad esi paēdis un nonācis mājās. vot tā. un šitas laikam ir šodienas prikols http://dra.lv/gI4Ot9 ahahahah, un vecene tik smaida, tai lielie prieki, ka ieraudzījusi kļudu savā monitorā noteikti. aj šodiena vispār traka, nav ko rakstīt, tikai to, ka cilvēki var būt debīli un smieklīgi reizē. bet tas arī viss, man nav spēka baigi pidarasīt klaviatūru, vienkārši iedomājos, ka varētu uzbliezt jaunu rakstu. peace out

šodien ir jau 23. jūlijs, itkā parasta diena, bet šodien magucim ir vārda diena. tāpēc gribēju publiski viņu apsveikt, nevis truli rakstīt draugos viesugrāmatā vai aizrakstīt viņai sms, nemaz nezinot, vai viņai ir telefons, jo cik sapratu, tad nabadzīte atkal pazaudējusi, bet uzliezt reāli publisku rakstu savā super populārajā blogā. bet ne par to stāsts, bučas tev, gaidīšu šodien no tevis zvanu, lai ietu pie tevis ēst kūku un tā. rekur dāvinu tev šokolādi

un šampi

bet neēd un nedzer pagaidām, tad, kad satiksimies, tad apēdīsim un izdzersim kopā!